|
15.08.2006. |
 Kā ironija skan apgalvojums, ka mēs dzīvojam neatkarīgā, brīvā Latvijā. Jābūt vai nu stipri garīgi traumētam, vai absolūti aklam un kurlam, lai ticētu apgalvojumam, ka esam brīvi un neatkarīgi. Mēs dzīvojam visīstākā divkopienu valstī, kuru pārvalda bijušie komunisti un komjaunieši. Tos, savukārt, kā marionetes aiz diedziņiem rausta cionisti un oligarhi.
Kas tad ir mūsu valdība? Tie ir redzamie un neredzamie biedri – kungi. Kā viņi sagrāba varu? Maskavas virzīti, kopā sadarbojās bijušie kompartijas un komjaunatnes biedri, jo viņiem visiem bija un ir sakari ar VDK jeb čeku. Maskavas virzīti, visās valsts pārvaldēs, transportā, sakaru mezglos, ostās un citur sēž "bijušie". Viņi rakstīja sev likumus, kurus izmantojot sākās Latvijas valsts izlaupīšana. Likvidēja uzņēmumus, pārdeva iekārtas. Izveda uz ārzemēm krāsainos metālus, uz Maskavu izveda vairākus vagonus ar naudu, nozaga miljonus. Ar "Latvijas ceļa" svētību sākās "prihvatizācija", radās miljonāri.
Paskatīsimies uz partijām, uz Saeimas sastāvu. 90% ir "bijušie". Un visi labos amatos, visi no "siles" sazagušies un turpina zagt. Gandrīz visiem pieder zemes gabali, nekustamie īpašumi, dārgas automašīnas.
Kas tie tādi ir – savas tautas nīdēji? Kā viņi lokās, kad jāatbild, kāpēc nemāca ĪSTO LATVIJAS VĒSTURI skolās. Kāpēc nedrīkst iet pie tautas svētvietas – Brīvības pieminekļa 16.martā? Par kādu "vienu likumu un vienu taisnību visiem" lai runājam? Tam pašam zirgam jāsmejas, ko TV reklāmā glauda Zaļo zemnieku Ūdre. Šī dāma mērķē augstu – uz Valsts prezidenta krēslu – tāpat kā viņas "garīgais tēvs" – vismaz uz Kalvīša vietiņu. No šejienes secinājums: ja esi īstajā partijā, dzīvosi kā niere taukos, un neviens Maizītis pat nedrīkstēs painteresēties, kā tiki pie miljoniem.
Deputāta neaizskaramība – lūk, pēc kā ir vērts censties! Kļūda partijas izvēlē var izrādīties liktenīga... Ko vērta vien ir Pirmā partija – tautā saukta par "mācītājpartiju"! Cik skaisti viņi lūdz... ar Šleseru priekšgalā! Skaties, tauta, kādi mēs īsteni ticīgie! Vai tad šī nav pirmsvēlēšanu aģitācija, ko redzam TV? Kompartijas biedrīši, kas savas biedru kartes tur paslēptas kā trumpjus saujā, kārtis spēlējot – varbūt vēl kādreiz noderēs.
Agri vai vēlu Krievija būs spiesta atzīt Latvijas okupāciju. Tāpēc šie okupantu bari skrien pie visiem zināmās Aldermanes, kura atplestām rokām viņus (paātrināti) uzņem pilsonībā. Šeit secinājums: okupantus izmēzīs no Latvijas, bet pilsoņus nē. Tāpat kā no Saeimas nav izmēžami kompartijas.
Kas attiecas uz leģionāriem un viņu piemiņu, gribas uzsvērt, ka neviens no tagadējās valdības, ieskaitot prezidenti, nesēdētu tur, kur viņi sēž, ja nebūtu latviešu zēnu, kas atdeva dārgāko – dzīvību par šo Latviju. Būtu cita vara, cita valoda. Palasiet divu Dzelzs krusta kavaliera Rolanda Kovtuņenko grāmatu "Neatzītie karavīri", un jums būs priekšstats, kas bija un ir leģionāri. Lūk, ko raksta leģiona kaujas virsnieks: "Leģionāri nebija nacistu partijas biedri. Tie, kas noniecina un apmelo latviešu leģionārus, ir visas latviešu tautas ienaidnieki, jo viņiem kremt, ka mūsu karavīrs kaujas laukā bija neuzvarams (415.-416. lpp). Pie varas ir visi tie paši bijušie, tikai pārģērbušies citos uzvalkos un apsējuši kaklasaites. Viņi tagad saka: Es neesmu es, bet cits (419.lpp.) Latviešu leģionāri nekad un nekur nav sevi demonstrējuši kaut kādos formas tērpos, kā to parasti apgalvo krievu korespondenti, komunistu aizstāvji un rupori, kas dezinformē visu pasauli. Latviešu leģionu dibināja 1943.gadā, tas ir – divus gadus pēc tam, kad vācu SD veica teroru pret žīdiem un citām minoritātēm. Latviešu leģionāri vienmēr pildījuši tikai militārus pienākumus. Neviens latviešu leģionārs nav piedalījies pazemojošajās akcijās pret žīdu iedzīvotājiem, kuras organizēja un izpildīja tikai vācu Waffen SS (424.lpp.). Pret žīdiem vērstās akcijās Latvijā piedalījās ap 300 Waffen SS dalībnieku. Tie nebija latvieši. Tie bija Nacionālsociālistiskās partijas biedri un katram bija savs partijas biedra numurs! Leģionāriem tādu nebija."
Šos sirmos vīrus mūsdienu Latvijas varas vīri neatzīst. Bet atzīst krievu okupantus, kuri krievu armijas formās un ar medaļām nokārušies grozās ap Pārdaugavas "atbrīvotāju" pieminekli, cilājot sarkanus karogus, saukājot latviešus par gansiem un fašistiem un vicinot Ļeņina un Staļina bildes uz puļķīšiem.
Valdība izliekas neredzot tādus Maskavas “aģentus” Latvijā kā žīdu Giļmanu, Plineru, Ždanoku, kas zem krievu tautas aizstāvju maskas kūda krievus pret latviešiem. Vēl nesen Šlesers esot sacījis, ka pusei no valdības ir jābūt krieviem. Ko tad varam sagaidīt turpmāk? Tikai šīs divkopienu valsts pārtapšanu par vienkopienas – krievu. Jau tagad visās lielākajās latviešu pilsētās latviešu valodu dzird reti.
Un te nu mēs esam, un tepat vien dzīvojam. No Rietumiem mūsu Latvijā nāca iekarotāji. Atnāca un aizgāja. No Austrumiem nāca "atbrīvotāji", kas atnāca un nav aizgājuši vēl šodien. Latvijas un latviešu tautas likteni lemj oligarhi, cionisti, zagļi un pedofili valdībā.
L.Gauja
"DDD"
Nr.16(116)
2006.gada 4.-17.augusts |
|
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Nopratina aizstāvības liecinieku Aleksandru Kiršteinu
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
9.Saeimas vēlēšanas