spēkā esošs no 91.01.01.
Publicēts:ZIŅOTĀJS 5 91.02.14.

LATVIJAS REPUBLIKA
AUGSTĀKĀ PADOME

likums

90.12.20.

Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2005.gada 11.novembrim.

Grozījums: 17.04.1997. likums (L.V., 25.apr., nr.104/105;
Ziņotājs, 1997, nr.11)
13.12.2001. likums (L.V., 21.dec., nr.186;
Ziņotājs, 2002, nr.2)
22.05.2002. likums (L.V., 12.jūn., nr.88;
Ziņotājs, 2002, nr.13)
26.10.2005. likums (L.V., 11.nov., nr.181;
Ziņotājs, 2005, nr.24)

Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem

Saturs

I. nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1. pants. Preses brīvība
2. pants. Prese un citi masu informācijas līdzekļi
3. pants. Tiesiskais statuss
4. pants. Masu informācijas līdzekļu darbība
5. pants. Tiesības saņemt informāciju
6. pants. Atteikšanās sniegt informāciju
7. pants. Nepublicējamā informācija
II. nodaļa. Masu informācijas līdzekļu dibināšana un to darbības izbeigšana
8. pants. Dibināšana
9. pants. Reģistrācija
10. pants. Reģistrācijas atteikums
11. pants. Darbības izbeigšana
12. pants. Darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu
13. pants. Darbības izbeigšanas kontrole
III. nodaļa. Masu informācijas līdzekļu darbības organizēšana
14. pants. Ražošanas un finanšu darbība
15. pants. Masu informācijas līdzekļa dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās attiecības
16. pants. Masu informācijas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors)
17. pants. Autortiesību ievērošana
18. pants. Izlaidumdati
19. pants. Obligātie eksemplāri
20. pants. Publicētās informācijas materiālu glabāšana
21. pants. Nepatiesu ziņu atsaukšana un atvainošanās
22. pants. Informācijas avota noslēpums
IY. nodaļa. Žurnālists, tā tiesības un pienākumi
23. pants. Žurnālists
24. pants. Žurnālistu tiesības
25. pants. Žurnālista pienākumi
26. pants. Akreditācija
Y. nodaļa. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu
27. pants. Atbildības pamati
28. pants. Kaitējuma atlīdzināšana
29. pants. Atbrīvošana no atbildības
YI. nodaļa. Starptautiskā sadarbība masu informācijas jomā
30. pants. Starptautiskie līgumi un vienošanās

I. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Preses brīvība

Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkurām personu grupām, valsts iestāžu un visu veidu uzņēmumu un organizāciju institūcijām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedokļus, izplatīt paziņojumus presē un citos masu informācijas līdzekļos, saņemot ar to starpniecību informāciju par jebkuru tās interesējošu jautājumu vai sabiedrības dzīvi.

Preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra nav atļauta.

Nav atļauta nekāda preses un citu masu informācijas līdzekļu monopolizācija.

2. pants. Prese un citi masu informācijas līdzekļi

Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā - masu informācijas līdzekļi) ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī televīzijas un radio raidījumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, programmas, kas paredzēti publiskai izplatīšanai.

Šā likuma noteikumi neattiecas uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem, tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem.

3. pants. Tiesiskais statuss

Masu informācijas līdzekļa dibinātājs vai izdevējs un redakcija var būt juridiskā persona.

4. pants. Masu informācijas līdzekļu darbība

Masu informācijas līdzekļi vāc, sagatavo un izplata informāciju saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Nav pieļaujama iejaukšanās masu informācijas līdzekļu darbībā.

Nodrošinot preses brīvības principa īstenošanu, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kuru saimnieciskā darbība saistīta ar periodisko izdevumu pavairošanu, aizliegts politisku iemeslu dēļ atteikties pieņemt un pildīt izdevumu tiražēšanas pasūtījumus.

5. pants. Tiesības saņemt informāciju

Masu informācijas līdzekļiem ir tiesības saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām.

6. pants. Atteikšanās sniegt informāciju

Valsts un sabiedrisko organizāciju amatpersonas var atteikties sniegt informāciju tikai tad, ja tā nav publicējama saskaņā ar šā likuma 7. pantu.

7. pants. Nepublicējamā informācija

Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.

Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi.

Aizliegts publicēt pilsoņu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.

Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos pilsoņu personiskajā dzīvē.

Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tām neslavu.

Aizliegts publicēt ziņas par pilsoņu veselības stāvokli bez viņu piekrišanas.

Aizliegts publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas.

Aizliegts publicēt informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskas darbības dēļ cietuša bērna, nepilngadīga likumpārkāpēja vai liecinieka personību, ja nav saņemta Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto personu un iestāžu piekrišana.

Aizliegts publicēt bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību.

Aizliegts publicēt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus, ja tādējādi tiek pārkāpta kārtība, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2002. likumu un 26.10.2005. likumu)

II. nodaļa. Masu informācijas līdzekļu dibināšana
un to darbības izbeigšana

8. pants. Dibināšana

Tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus ir Latvijas Republikas juridiskajām, kā arī rīcībspējīgām fiziskajām personām.

Attiecības starp dibinātāju, izdevēju un redakciju regulē līgums.

9. pants. Reģistrācija

Masu informācijas līdzekļus reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas pieteikumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Izdevējs vai redakcija pieteikumu var iesniegt, ja tas paredzēts ar dibinātāju noslēgtajā līgumā. Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata pieteikumu un pieņem lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

Pieteikumā norādāmas šādas ziņas:

1) dibinātājs, izdevējs vai redakcija,

2) masu informācijas līdzekļa nosaukums,

3) masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un uzdevumi,

4) teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt vai pārraidīt masu informācijas līdzekļa produkcijas galveno daļu,

5) sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un apjoms,

6) masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese.

Kopā ar reģistrācijas pieteikumu iesniedzams dokuments par reģistrācijas nodevas samaksu un lēmums par attiecīgā masu informācijas līdzekļa dibināšanu un izdošanu. Ja dibinātājs, izdevējs vai redakcija ir dažādas personas, iesniedzams līgums, kas regulē attiecības starp šīm personām.

Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību.

Masu informācijas līdzekļa dibinātāja (izdevēja) tiesības uzsākt darbību saglabājas vienu gadu no reģistrācijas apliecības saņemšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu un 26.10.2005. likumu)

10. pants. Reģistrācijas atteikums

Uzņēmumu reģistra valsts notārs var atteikt masu informācijas līdzekļa reģistrāciju, ja:

1) nav ievērotas šā likuma 4., 8. un 9.pantā noteiktās prasības;

2) pieteikumā uzrādītas nepatiesas ziņas.

Latvijas Republikā aizliegts reģistrēt masu informācijas līdzekļus ar Latvijā jau iznākoša vai ar tiesas nolēmumu darbību izbeiguša masu informācijas līdzekļa nosaukumu.

Par masu informācijas līdzekļa reģistrācijas atteikumu rakstveidā paziņo iesniedzējam piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, norādot atteikšanas iemeslu.

Iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu un faktisko rīcību, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu.

Iesniedzējam ir tiesības Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(26.10.2005. likuma redakcijā)

11. pants. Darbības izbeigšana

Masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas:

1) ja tā dibinātājs vai izdevējs un redakcija līgumā paredzētajos gadījumos izbeidz masu informācijas līdzekļa darbību,

2) ja masu informācijas līdzeklis viena gada laikā pēc reģistrācijas apliecības saņemšanas nav nācis klajā,

3) ja tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu.

Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajos gadījumos, masu informācijas līdzekļa vadītājs vai tiesa triju dienu laikā pēc darbības izbeigšanas par to paziņo Uzņēmumu reģistram un iesniedz lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu. Paziņojums par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu nosūtāms Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu un 26.10.2005. likumu)

12. pants. Darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

Tiesības ierosināt tiesā izskatīt jautājumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu ir Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram un finanšu ministram.

Tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, ja tas:

1) publicējis aicinājumu izmantot vardarbīgas vai kādas citas pretlikumīgas metodes,

2) publicējis aicinājumu nepakļauties Latvijas Republikas likumiem,

3) noteiktā termiņā un apmērā nav samaksājis Latvijas Republikas likumos paredzētos nodokļus un nepakļaujas valsts finanšu iestāžu kontrolei,

4) publicējis informāciju, kura krimināllietā ar tiesas spriedumu atzīta par neslavas celšanu un goda aizskaršanu, valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu un bērnu pornogrāfiju,

5) gada laikā atkārtoti izdarījis citus šā likuma noteikumu pārkāpumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu un 26.10.2005. likumu)

13. pants. Darbības izbeigšanas kontrole

Ja masu informācijas līdzekļa darbība tiek izbeigta ar tiesas nolēmumu, Uzņēmumu reģistrs var iecelt pilnvarotas personas, kurām uzdod realizēt pieņemtā nolēmuma izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.05.97. (grozījumi spēkā no 16.01.97.))

III. nodaļa. Masu informācijas līdzekļu
darbības organizēšana

14. pants. Ražošanas un finanšu darbība

Masu informācijas līdzekļa ražošanas un finanšu darbību regulē Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti.

15. pants. Masu informācijas līdzekļa dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās attiecības

Masu informācijas līdzekļa dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās attiecības, kā arī attiecības ar citām juridiskajām un fiziskajām personām regulē Latvijas Republikas likumi, civiltiesiskie un darba līgumi.

Civiltiesiskie līgumi nosaka:

1) redakcijas pienākumu publicēt dibinātāja vai izdevēja materiālus,

2) redakcijas darbības finansēšanu,

3) no masu informācijas līdzekļa gūto ienākumu (peļņas) sadali,

4) dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās saistības pienācīgu ražošanas, sociālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanā redakcijas darbiniekiem,

5) citas civiltiesiskās attiecības starp dibinātāju vai izdevēju un redakciju.

16. pants. Masu informācijas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors)

Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzekļa redakcijas un citu tā struktūrvienību darbu atbilstoši savai kompetencei, kuru nosaka šis likums, citi normatīvie akti, kā arī ar dibinātāju vai izdevēju noslēgtie līgumi.

Redaktors (galvenais redaktors) vada masu informācijas līdzekļa redakcijas darbu, pārstāv to attiecībās ar dibinātāju, izdevēju, citām juridiskajām vai fiziskajām personām.

Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzeklī publicējamo materiālu saturu.

17. pants. Autortiesību ievērošana

Publicējamo un raidāmo materiālu izmantošanā masu informācijas līdzeklim jāievēro Latvijas Republikas likumi un starptautiskās autortiesību normas.

18. pants. Izlaidumdati

Katrā preses izdevuma laidienā jādod šādas ziņas:

1) izdevuma nosaukums, sērijizdevumiem - sērijas, apakšsērijas nosaukums un kārtas numurs,

2) izdošanas vieta un gads,

3) ziņas par atkārtotu izdevumu (neperiodiskajiem izdevumiem),

4) izdevējs (iestāde, organizācija, pilsoņa vārds, uzvārds),

5) redaktors (vārds, uzvārds), redakcija, tās adrese,

6) tipogrāfija, tās adrese, pasūtījuma numurs, iespieduma veids (tehnika),

7) izdevuma tirāža, cena, apjoms (uzskaite iespiedloksnēs),

8) reģistrācijas apliecības numurs.

19. pants. Obligātie eksemplāri

Preses izdevumu obligātos eksemplārus nosūta iestādēm un organizācijām likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2005. likumu)

20. pants. Publicētās informācijas materiālu glabāšana

Masu informācijas līdzekļu redakcijām ir pienākums trīs gadus pēc informācijas vai ziņas izplatīšanas dienas glabāt attiecīgos manuskriptus, televīzijas un radio raidījumu sagatavošanas un pārraidīšanas procesā radušos dokumentus.

21. pants. Nepatiesu ziņu atsaukšana un atvainošanās

Fiziskās vai juridiskās personas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai. Citos goda un cieņas aizskaršanas gadījumos ir tiesības prasīt atvainošanos.

Iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos iesniedzams masu informācijas līdzekļa redaktoram sešu mēnešu laikā no nepatieso ziņu vai godu un cieņu aizskarošās informācijas publicēšanas (pārraidīšanas) dienas.

Iesniegumā precīzi norādāmas patiesībai neatbilstošās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija, to publicēšanas vieta (raidījums) un datums.

Masu informācijas līdzekļa redaktoram ir pienākums izskatīt iesniegumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

Ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidītā) informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums vai atvainošanās jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas (pārraidītas) nepatiesās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija. Strīdus gadījumā ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona šo ziņu atsaukumu vai atvainošanos var pieprasīt tiesas ceļā.

Ja ar tiesas nolēmumu masu informācijas līdzeklim uzlikts par pienākumu at­saukt nepatiesās ziņas vai atvainoties, tas izdarāms saskaņā ar šā panta noteikumiem.

Masu informācijas līdzeklis var atteikties atsaukt izplatītās ziņas, ja tajās minētos faktus apstiprina tiesas spriedums.

(26.10.2005. likuma redakcijā)

22. pants. Informācijas avota noslēpums

Masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu. Ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša.

Lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.2002.)

IY. nodaļa. Žurnālists, tā tiesības un pienākumi

23. pants. Žurnālists

Par žurnālistu šajā likumā tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs.

24. pants. Žurnālistu tiesības

Žurnālistam ir tiesības:

1) vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota,

2) izplatīt ziņas, izņemot tās, kas nav izplatāmas saskaņā ar šā likuma 7. pantu,

3) atrasties sabiedriski nozīmīgu notikumu vietās un, ziņojot no tām, izmantot arī oficiālos sakaru kanālus,

4) atteikties no materiāla sagatavošanas un publicēšanas, ja tas ir pretrunā ar viņa uzskatiem,

5) pirms publicēšanas svītrot savu parakstu zem materiāla, ja tā saturs rediģēšanas procesā ir sagrozīts.

Realizējot šajā pantā minētās tiesības, žurnālistam, ja nepieciešams, jāuzrāda Žurnālistu savienības biedra vai masu informācijas līdzekļa darbinieka apliecība vai to izsniegta pilnvara.

25. pants. Žurnālista pienākumi

Žurnālista pienākumi ir:

1) sniegt patiesu informāciju,

2) pirmo reizi publicējot izteikumu, pēc informāciju sniegušās personas vēlēšanās norādīt tā autoru,

3) informēt redaktoru, ka iesniegtais materiāls skar valsts vai citus ar likumu aizsargātus noslēpumus,

4) atteikties pildīt uzdevumu, kura veikšana saistīta ar likuma pārkāpšanu,

5) ievērot valsts, sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un pilsoņu tiesības un likumīgās intereses.

26. pants. Akreditācija

Masu informācijas līdzekļi, saskaņojot to ar iestāžu, uzņēmumu un organizāciju institūcijām vai pilnvarotajām personām, var akreditēt tajās savus žurnālistus.

Akreditētajam žurnālistam ir tiesības piedalīties akreditētājorganizācijas rīkotajās atklātajās sapulcēs un citos pasākumos, viņu apgādā ar stenogrammām, protokoliem un citiem dokumentiem šīs organizācijas noteiktajā kārtībā.

Ārvalstu masu informācijas līdzekļu pastāvīgos pārstāvjus Latvijas Republikā akreditē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

Akreditētājorganizācija var pārtraukt žurnālista akreditāciju, ja viņš neievēro šā likuma 25. panta noteikumus.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija var pārtraukt ārvalstu žurnālistu akreditāciju, ja viņi pārkāpj Latvijas Republikas likumus.

Y. nodaļa. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

27. pants. Atbildības pamati

Par informācijas avota noslēpuma izpaušanu, žurnālista pienākumu izpildes traucēšanu vai šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Par masu informācijas līdzekļu izgatavošanu un izplatīšanu bez reģistrācijas vai pēc to darbības izbeigšanas vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2005. likumu)

28. pants. Kaitējuma atlīdzināšana

Kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicējot ziņas un informāciju, kuru publikācija aizliegta ar likumu, masu informācijas līdzeklim jāatlīdzina šai personai likumā noteiktajā kārtībā.

29. pants. Atbrīvošana no atbildības

Masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur:

1) oficiāli valsts varas un pārvaldes institūciju dokumenti, politisko un sabiedrisko organizāciju paziņojumi,

2) oficiālo informācijas aģentūru ziņojumi,

3) amatpersonu publikācijas.

YI. nodaļa. Starptautiskā sadarbība masu informācijas jomā

30. pants. Starptautiskie līgumi un vienošanās

Masu informācijas līdzekļu starptautisko sadarbību regulē līgumi un vienošanās, ko noslēgušas republikas augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas, masu informācijas līdzekļi, profesionālās žurnālistu organizācijas vai citas radošās savienības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starptautisko tiesību normām.

Latvijas Republikas Augstākās
Padomes priekšsēdētājs A. Gorbunovs

Latvijas Republikas Augstākās
Padomes sekretārs I. Daudišs

Rīgā 1990.gada 20.decembris