Latvijas Nacionālā fronte vērtē Latvijas Nacionālo karavīru biedrības aicinājumu 16.martā atturēties no gājiena, "lai neradītu nevajadzīgas provokācijas vai pārpratumus", kā nožēlojamu, par kuru kritušie karavīri, kuri izlēja savas asinis cīņā pret lielkrievu šovinistiem un nacistiem, no kauna zārkā apgrieztos otrādi.

Mērķtiecīgi tiek radīts mīts, it kā NATO būtu kāda idiotu organizācija, kas nesaprot, ka nacionālie karavīri un leģionāri ir karojuši vienīgi latviešu tautas, nevis nacistu un komunistu interesēs.

Otrkārt, tiek radīts iespaids, ka drošības un valsts policijas ir domātas vienīgi, lai nepieļautu provokācijas pret okupantu kara veterāniem 9.maijā. Latviešus pret okupantu provokācijām 16.martā neesot jāsargā.

Iesakām mūsu nacionālajiem karavīriem un leģionāriem ņemt piemēru un būt tikpat brašiem un drosmīgiem, kādi ir okupantu kara veterāni, svinot 9.maiju. Kad viņi okupantu jeb mūsu tautas slepkavu armijas formās lepni soļo gar Uzvaras pieminekli, mūsu valsts un drošības policisti no pārbīļa paliek akli un neredz, kas notiek, bet politiķi kā "prusaki salien šķirbās". Kaut arī visiem zināms, ka staigāt okupantu armijas formās ir aizliegts.

Lai gan ir jāatzīst, ka mūsu valsts varas attieksme pret 16. martu ir nožēlojama, tomēr vainīgi ir paši nacionālie karavīri un leģionāri, kuru pašcieņas un drosmes trūkums izraisa adekvātu varas attieksmi. Konfūcijs teica: "Parādi pašcieņu, tad citi tevi cienīs." Tik tiešām - par ko cienīt gļēvu cilvēku, kurš pats sevi neciena? Tieši šādu likumsakarīgu attieksmi parādīja valsts vara, izmetot nacionālos karavīrus no telpām Rīgā Šķūņu ielā 15.

Ja iepriekšējos gados 16.martā mēs godinājām visus karavīrus un leģionārus, tad šogad godināsim tikai kritušo karavīru piemiņu. Dzīvi palikušie ar savu parādīto gļēvumu to nav pelnījuši. Īpaši tāpēc, ka okupanti no Latvijas vēl nav aizbraukuši. Cīņa vēl nav galā, lai mēs varētu nodoties vārgulīgai vāvuļošanai. Mēs, jaunā Latvijas brīvības cīnītāju paaudze, godinām kritušos karavīrus, turpinot cīņu pret okupantiem, par Latvijas dekolonizāciju. Lai nevarīgie netraucē. Esam pārliecināti, ka kritušie varoņi būtu mūsu pusē.

Latvijas Nacionālā fronte neplāno 16.martā nekādus pasākumus, bet tās biedri izmantos savas elementārās cilvēktiesības nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Aicinām Ministru prezidentu Eināru Repši un Iekšlietu ministru Māri Gulbi nepieļaut viņa pakļautībā esošās Drošības policijas provokācijas pret LNF biedriem un atbalstītājiem. Atgādinām, ka 2002.gada 16.martā no rīta pie savas mājas uz četrām stundām tika aizturēts LNF priekšsēdētājs Aivars Garda, kā arī tika izdarīts mēģinājums aizturēt LNF priekšsēdētāja un laikraksta "DDD" galvenās redaktores vietnieci Lieni Apini. Lai to attaisnotu un aizstāvētu sava mundiera godu, Drošības policija vēlāk safabricēja krimināllietu pret Aivaru Gardu. Drošības policijas darbība dīvainā kārtā atgādināja Valsts Drošības komitejas un padomju milicijas ārdīšanos pie Brīvības pieminekļa 1987.gadā. Izsakām cerību un pārliecību, ka jaunajos laikos tas neatkārtosies.