Krievija melo, sakot, ka karadarbība Čečenijā ir beigusies. Katru dienu pienāk arvien satraucošākas ziņas par krievu okupantu zvērībām šajā valstī - nespējot sakaut čečenu brīvības cīnītāju grupas, tie savu naidu izlej pāri mierīgajiem iedzīvotājiem, slepkavojot ne tikai vīriešus, bet arī sievietes un bērnus. Turklāt daudzi čečeni atzīst, ka tā ir laime tikt vienkārši nošautam, jo lielāko daļu savu upuru krievu armija pakļauj necilvēcīgai spīdzināšanai.

Starptautiskās sabiedrības pārstāvji, iespējams, līdz pat šim brīdim nezina, ka, pēc analītiķu atzinumiem, karš Čečenijā ir visnežēlīgākais no kariem, kuri notikuši pasaulē pēdējās desmitgades laikā. Viņi nezina, ka šis karš notiek teritorijā, kuras šķērsošana automobilī prasa ne vairāk kā divas stundas; ka 1999. gadā, kad Krievija otro reizi iebruka Čečenijā, tajā dzīvoja nedaudz vairāk kā 500 000 cilvēku.

Latvieši un lietuvieši zina, ko nozīmē Baigais gads mūsu tautu vēsturē. Kaut arī šis laiks ir palicis pagājušā gadsimta vēsturē, sekas tam mēs izjūtam līdz pat šai dienai. Čečenu tauta deviņu gadu laikā piedzīvojusi jau divus Krievijas iebrukumus, un tai Baigie gadi, baigās dienas un naktis vēl joprojām ir ikdienas dzīves realitāte. Starptautiskā sabiedrība, trīcot Krievijas priekšā, izliekas neredzam, ka Kremlis šo Kaukāza tautu kā etnisku vienību ir nolēmis iznīcībai. Līdz ar to parādot savu divkosīgo dabu: vārdos iestājoties par demokrātiju un cilvēktiesībām, bet reālajā darbībā noziedzīgi neiestājoties pret acīmredzamiem noziegumiem.

Bet laiks negaida - katru dienu tālajā Kaukāza republikā notiek arvien jauni noziegumi pret cilvēci. Likumīgais, bet Krievijas neatzītais Čečenijas prezidents Aslans Mashadovs, valdība, politiski darbinieki vēl joprojām tiek vajāti un izsludināti starptautiskajā meklēšanā tikai tādēļ, ka viņi uzdrošinājušies nostāties pretī Kremļa imperiālistiskajiem plāniem un uzskata savu dzimteni par neatkarīgu valsti, nevis Krievijas neatņemamu sastāvdaļu.

Mēs pievienojamies pasaules sabiedrības veselīgi domājošajai daļai, kura dažādās valstīs rīko protesta akcijas un pieprasa pārtraukt karu Čečenijā. Mēs uzskatām, ka tieši bijušajām Padomju kolonijām, kuras vēl joprojām cīnās ar Krievijas impērijas radītājām sekām un zina, ko nozīmē Kremļa īstenotais terors, pirmajām būtu jāiestājas par Čečenijas Republikas neatkarības starptautisku atzīšanu, kā arī jāpanāk visu noziegumu, kas pastrādāti pret čečenu tautu, izskatīšanu Starptautiskajā tiesā, saucot pie atbildības Krievijas valsts augstākās amatpersonas, kā galvenos vainīgos genocīdā pret čečenu tautu.