|
21.11.2007. |
|
Aivars Prūsis: Anglijā valsts iestādes ievāca visas ziņas par mani un arī raksturojumus, tā rezultātā man tika dots ne tikai patvērums un valsts darbs, bet atļauts arī turpināt mācības. Es šeit esmu saņēmis izglītības diplomu kriminoloģijā un divus diplomus informācijas tehnoloģijā. Kā arī apguvu angļu valodu augstākajā līmenī, kaut, atbraucot uz Angliju, es angliski nemācēju ne vārda. Esmu pabeidzis arī Londonas institūtu un ieguvis vēl citus apmācību diplomus dažādās savas jomas specialitātēs. Angļi to novērtēja ļoti augstu. Viņi atzina arī manu godīgumu un uzticamību, manas spējas, ko biju jau parādījis Latvijā. |
|
|
21.11.2007. |
|
Valts Loža: Armijā nokļuvu brīvprātīgi. Mēs bijām trīs brāļi – es vidējais. Dzīvojām Mežaparkā pie onkuļa. Mācījos Rīgas 1. ģimnāzijā, kur patriotiskā audzināšana bija augstā līmenī. 1943.gadā tika nodibināts leģions. Sapratu, ka no dienesta izvairīties nevarēs, tāpēc labāk jau laikus izlemt, kur iekārtoties. Vecākais brālis jau 1943.gada ziemā brīvprātīgi aizgāja latviešu leģionā. 1944.gada jūlijā pēc cīņām ar krieviem, kuri bija izlauzušies līdz Jelgavai, viņš tika pasludināts par bezvēsts pazudušu. Es savukārt nolēmu, ka uz Austrumu fronti, tas ir, uz Volhovas purviem diez vai vērts doties. |
|
|
15.11.2007. |
|
Aivars Prūsis: Jau 1995.gadā jutu, ka kaut kas notiek ap mani, kam ir tiešs sakars ar mani. Tobrīd biju uzsācis nopietnas cīņas ar noziedzības pasauli, jo notika ļoti plaša tirdzniecība, kontrabanda ar nelegālo, zemas kvalitātes alkoholu. Tas nesa milzīgu peļņu cilvēkiem, kuri ieņēma augstus amatus: deputātiem, policijas vadībai, sevišķi jau kriminālpolicijas vadībai u.c., kas bija ļoti cieši saistīta ar noziedzīgo pasauli. To, ko nevarēja izdarīt valsts policija, tur palīdzēja bandīti; bet tur, kur bandīti netika galā ar savām funkcijām, piepalīdzēja Valsts policija. Viņi viens otru papildināja. Tur notika milzīgi biznesi un grozījās lielas naudas. |
|
|
14.11.2007. |
|
Aivars Garda: Pasākums bija izdevies no tā viedokļa, ka lietainā laikā atnāca daudz cilvēku, lai protestētu pret valdību. Tomēr diemžēl runas, kas skanēja šajā sapulcē, nebija valstiski nozīmīgas. Tika uzsvērts, ka valdība ir negodīga – tam visam piekrītu. Bet neviens nerunāja, ka valdība ir jāgāž, jo tā ar Krieviju parakstīja nodevīgu robežlīgumu, tādējādi atdodot Latvijas daļu – Abreni. Tāpat arī Valsts prezidents savā uzrunā varēja izmantot šo lielisko izdevību – tautas priekšā pateikt, ka šī valdība ir jāgāž par nodevīga robežlīguma parakstīšanu, par dekolonizācijas neveikšanu utt. Bet Zatlers to neizdarīja. |
|
|
29.10.2007. |
Saruna ar mūziķi Aivaru Brīzi.
Aivars Brīze: Kādēļ es nepiedalījos tā saucamās inteliģences, kultūras pārstāvju, kuriem it kā rūpot Latvijā notiekošais, aktivitātēs? Uzskatu, ka tā saucamais protests pret Loskutova atlaišanu bija tikai iegansts, lai aizmugurē darītu lielas cūcības Latvijai. Man šobrīd grūti pateikt, kas tieši tas varētu būt, bet es domāju, ka visai drīz mēs to ieraudzīsim. |
|
|
29.10.2007. |
Saruna ar taksometra vadītāju, “Helsinki-86” dalībnieku Edgaru Dambīti.
Edgars Dambītis: Toreiz par mani tika teikts, ka – fašist zdes ne budet stojat (fašists šeit nestāvēs – kr.val.). Viņi jau zina par manām sabiedriski politiskajām aktivitātēm. Viņi saka: “Tu mums svētkus jauc ārā!” Man pat viens šoferis no mūsu firmas ir draudējis, ka mani, “fašistu”, vajadzētu nošaut.
|
|
|
|
<< Sākums < Atgriezties 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Turpināt > Beigas >>
|
| Rezultāti 81 - 90 no 161 |
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
9.Saeimas vēlēšanas
Pragmatisms vai nodevība?