Par­ti­jas “Vi­su Lat­vi­jai!!” pār­stā­vis Jā­nis Ie­sal­nieks in­ter­ne­tā iz­vei­do­jis lat­vie­šu na­ci­onā­lis­tu fo­ru­mu Ze­mes­sargs.lv, ku­rā no­tiek dis­ku­si­jas par da­žā­diem ak­tu­āliem jau­tā­ju­miem. Vie­nā no šā­dām dis­ku­si­jām Jā­nis Ie­sal­nieks rak­stī­ja: “Bet es pats (tā­pat kā “Vi­su Lat­vi­jai!!”) es­mu pret to­tā­lu de­ko­lo­ni­zā­ci­ju. Daudz pie­ņe­ma­mā­ka un sa­pro­ta­mā­ka arī Ei­ro­pai bū­tu in­di­vi­du­āla pie­eja (kas ne­no­zī­mē, ka de­ko­lo­ni­zē­ja­mo bū­tu maz) de­ko­lo­ni­zā­ci­jas pro­ce­sam.”

Šāds div­do­mīgs Jā­ņa Ie­sal­nie­ka iz­tei­kums iz­rai­sī­ja pla­šas dis­ku­si­jas. Laik­raksts “DDD” ša­jā nu­mu­rā ir pub­li­cē­jis ne vien in­ter­vi­ju ar Jā­ni Ie­sal­nie­ku, bet arī mū­su la­sī­tā­ju do­mas par šā­du “Vi­su Lat­vi­jai!!” no­stā­ju pret de­ko­lo­ni­zā­ci­ju. Rak­stiet un iz­sa­kiet arī jūs sa­vu no­stā­ju!

Vai va­ram uz­ti­cē­ties “Vi­su Lat­vi­jai!”?

Sa­ru­na ar par­ti­jas “Vi­su Lat­vi­jai!” priekš­sē­dē­tā­ja ot­ro viet­nie­ku Jā­ni Ie­sal­nie­ku

4. martā, “Radio Baltcom” (93,9 FM), kas sadarbojas ar Krievijas radio “Eho Moskvi” un televīzijas kanālu RTVi, tiešajā ēterā raidījumā “Razvarot” (“Pagrieziens” ) viesojās LNF priekšsēdētājs Aivars Garda. Raidījums notika krievu valodā un bija adresēts auditorijai gan Latvijā, gan Krievijā.

Domājam, ka “DDD” lasītājiem būs interesanti iepazīties ar izskanējušās diskusijas tulkojumu.

SA­RU­NA AR VALSTS VA­LO­DAS AĢEN­TŪ­RAS DI­REK­TO­RU Dr.ha­bil.phi­lol. JĀ­NI VAL­DMA­NI

Lat­vie­šu va­lo­da zau­dē sa­vas po­zī­ci­jas

DDD: Ra­di­o klau­sī­tā­ji būs pa­ma­nī­ju­ši Valsts va­lo­das aģen­tū­ras ra­di­o rek­lā­mu kam­pa­ņu, ku­ra mudi­na lat­vie­šus sa­zi­ņā iz­man­tot lat­vie­šu va­lo­du. Kā­dēļ jums ra­dās do­ma uz­sākt šā­du ak­ci­ju?

Jā­nis Val­dma­nis: Pa­ras­ti lat­vis­ki ru­nāt tiek mu­di­nā­ti ne­vis lat­vie­ši, bet kriev­valodī­gie. Pa­tie­šām, va­rē­tu ras­ties jau­tā­jums, kā­dēļ lat­vie­ši, ku­ri zi­na sa­vu dzim­to va­lo­du, bū­tu vēl jā­ai­ci­na ru­nāt latviski? 2004.ga­dā vei­cām pē­tī­ju­mu “Lat­vis­ki ru­nā­jo­šo Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ju lin­gvis­tis­kā at­tiek­sme un va­lo­du lie­to­jums”. Ša­jā pē­tī­ju­mā at­klā­jās, cik daudz, pre­cī­zāk, maz, ir cil­vē­ku, ku­ri zi­na lat­vie­šu va­lo­du, to pa­tie­šām arī lie­to da­žā­dās dzī­ves si­tu­āci­jās. Dis­ku­si­jās par šiem skait­ļiem pa­ras­ti uzdodu jau­tā­ju­mu: ko no­zī­mē daudz vai maz? Viens mats ir daudz vai maz? Uz gal­vas tas ir maz, bet zu­pā – ļo­ti daudz. Ja lat­vie­tis valsts vai paš­val­dī­bas ie­stā­dē ti­kai 82% ga­dī­ju­mu lie­to lat­vie­šu va­lo­du, tas jā­uz­ska­ta par daudz vai maz? Tas, ma­nu­prāt, ir maz, jo valsts ie­stā­des ir tas lī­me­nis, kur valsts va­lo­dai jā­būt gal­ve­na­jai. Es ne­sa­pro­tu, kas liedz lat­vie­tim valsts ie­stā­dēs lie­tot lat­vie­šu, tā­tad valsts va­lo­du. Skait­ļi ir vēl dra­ma­tis­kā­ki, kad pa­vē­ro­jam, cik pro­cen­tos ga­dī­ju­mu lat­vie­tis, vēršo­ties pie cit­tau­tie­šiem, lie­to lat­vie­šu va­lo­du. Kā lie­ci­na pē­tī­jums, ti­kai 46,8% lie­to lat­vie­šu valodu, uz­ru­nā­jot kriev­va­lo­dī­gos. Tas ir grau­jo­ši! Var­būt, ka ne­me­tī­sim pir­mo ak­me­ni uz cittautiešiem, jo, bū­sim go­dī­gi, kat­ram ir vieg­lāk sa­ru­nā­ties sa­vā dzim­ta­jā va­lo­dā.