Galvenā izvēlne
Galvenā lapa
Raksti
LNF
Par mums
Laikraksts DDD
Svarīgi
Intervijas
Foto-Video
Tiesību avoti
Saites
Kontakti
Meklēšana
Nacionālā literatūra
Ziņas
Svarīgi
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Nopratina aizstāvības liecinieku Aleksandru Kiršteinu
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Intervijas
PAR REĀLO UN LAICĪGO VARU VALSTĪ
14.02.2008.

 

Image SARUNA AR LNF PRIEKŠSĒDĒTĀJU AIVARU GARDU

DDD: Iepriekšējās intervijās jūs esat minējis, ka valstī var pastāvēt gan reālā vara, gan laicīgā vara. Tomēr jājautā, kāpēc reālā vara it kā redzami neko nevar mainīt un visur saimnieko laicīgā vara?

Aivars Garda: Kaut gan reālo varu atbalsta Visaugstākais, tā tomēr nedrīkst ar šo visvareno spēku iejaukties laicīgās varas funkcijās – piemēram, kādu arestēt vai izlaist no cietuma. Tas būtu Kosmiskā Likuma pārkāpums. Iejaukties drīkst tikai tad, kad pati tauta ir tam gatava un patiesi to vēlas. Tātad reālā vara valstī nevar pārkāpt tautas brīvās gribas likumu, bet tā ir kā bāka cilvēku apziņu attīstībai. Kad tauta ir tam gatava, reālā vara var kļūt par arī par laicīgo varu un valsti vadīt saskaņā ar Dieva likumiem.

Kā jau esmu skaidrojis, reālā vara pieder tiem cilvēkiem, kuru centienus valsts un tautas attīstībā atbalsta Dievs. Tas, protams, nenozīmē, ka baznīcai piederētu reālā vara, jo Dievs un baznīca ir pilnīgi atšķirīgi jēdzieni.
 
Tau­tai ir jā­sa­ce­ļas!
16.01.2008.
ImageAivars Gar­da: Vēr­tē­jot pēc acīm­re­dza­ma­jiem no­ti­ku­miem, kā Ab­re­nes at­do­ša­na, no­de­vī­gā lī­gu­ma pa­rak­stī­ša­na ar Krie­vi­ju, viss lie­ci­na, ka esam zau­dē­ju­ši. To­mēr, ja pa­lū­ko­ja­mies ga­rī­ga­jā sfē­rā, na­ci­onā­li no­ska­ņo­to cil­vē­ku do­mas nav mai­nī­ju­šās, vi­ņi tik­pat ne­sa­tri­ci­nā­mi uz­ska­ta, ka Lat­vi­jas-Krie­vi­jas ro­bež­lī­gu­ma pa­rak­stī­ša­na ir no­de­vī­ba, un tas no­zī­mē, ka ga­rā esam uz­va­rē­ju­ši. Kā to mā­cī­jis arī Kris­tus, mēs ne­esam at­kā­pu­šies no pa­tie­sī­bas un tais­nī­bas. Tā­pēc ag­ri vai vē­lu tais­nī­gums tiks at­jau­nots. Šo­brīd šis zau­dē­jums ir uz­tve­rams kā īs­lai­cīgs. Pro­tams, tas no­ti­cis tā­dēļ, ka tau­tai va­ja­dzē­ja ar sa­vu fi­zis­ko klāt­būt­ni at­bal­stīt pro­tes­tus pret lī­gu­ma pa­rak­stī­ša­nu, bet tā to ne­da­rī­ja.
 
Ar valstisku izpratni
17.12.2007.
Dmitrijs Nikolajevs: Pastāv vēl viena problēma. Šodien nacionāla valsts ir apdraudēta ar vēl kādu ieroci, un tā ir nauda – investīcijas, lielās korporācijas... Kaut vai tagad – paskatieties, kas notiek, – ielu akcijas. Grūti pateikt, cik tur ir tās sorosiešu investīcijas, droši vien viņi ir aktīvi līdzdalībnieki, bet te nu jāatzīst, ka šis starptautiskais kapitāls šajā gadījumā ir gudrāks nekā mūsu valdība. Viņi paceļ tādus jautājumus, kas mūsu cilvēkus uzrunā, kā rezultātā uz ielām iziet tūkstošiem cilvēku. Iespējams, ne puse no viņiem pat līdz galam nesaprot, tieši pret ko protestē, kā protestē.
 
Būt vai nebūt ēzeļa ausīm – tāds ir jautājums!
17.12.2007.
Aivars Garda: Satversmes tiesa pierādīja, ka arī uz tās tiesnešiem tagad var krist un arī kritīs ēna par negodīgumu, negodprātību. Viņi it kā apgalvoja, ka esot meklējuši dažādus vēstures faktus utt., bet būtībā viņi meklēja iespēju, kā atdot Abreni Krievijai. Meklēja un arī atrada attaisnojumu, ka Abrene kaut kad, it kā vēlāk esot tikusi pievienota Latgalei. Tiesneši izlikās, ka viņi nezinātu, ka, ja arī Abrene tika vēlāk pievienota Latvijai, tad kādreiz tieši Krievija to bija mums atņēmusi.
 
Ma­fi­jas tī­mek­ļi valsts pār­val­dē
21.11.2007.
Aivars Prū­sis: An­gli­jā valsts ie­stā­des ie­vā­ca vi­sas zi­ņas par ma­ni un arī rak­stu­ro­ju­mus, tā re­zul­tā­tā man ti­ka dots ne ti­kai pa­tvē­rums un valsts darbs, bet at­ļauts arī tur­pi­nāt mā­cī­bas. Es šeit es­mu sa­ņē­mis iz­glī­tī­bas dip­lo­mu kri­mi­no­lo­ģi­jā un di­vus dip­lo­mus in­for­mā­ci­jas teh­no­lo­ģi­jā. Kā arī ap­gu­vu an­gļu va­lo­du augst­āka­jā lī­me­nī, kaut, at­brau­cot uz An­gli­ju, es an­glis­ki ne­mā­cē­ju ne vār­da. Es­mu pa­bei­dzis arī Lon­do­nas in­sti­tū­tu un ie­gu­vis vēl ci­tus ap­mā­cī­bu dip­lo­mus da­žā­dās sa­vas jo­mas spe­ci­ali­tā­tēs. An­gļi to no­vēr­tē­ja ļo­ti augs­tu. Vi­ņi at­zi­na arī ma­nu go­dī­gu­mu un uz­ti­ca­mī­bu, ma­nas spē­jas, ko bi­ju jau pa­rā­dī­jis Lat­vi­jā.
 
Nenogurdināmi cīņā par Latvijas brīvību
21.11.2007.
Valts Loža: Armijā nokļuvu brīvprātīgi. Mēs bijām trīs brāļi – es vidējais. Dzīvojām Mežaparkā pie onkuļa. Mācījos Rīgas 1. ģimnāzijā, kur patriotiskā audzināšana bija augstā līmenī. 1943.gadā tika nodibināts leģions. Sapratu, ka no dienesta izvairīties nevarēs, tāpēc labāk jau laikus izlemt, kur iekārtoties. Vecākais brālis jau 1943.gada ziemā brīvprātīgi aizgāja latviešu leģionā. 1944.gada jūlijā pēc cīņām ar krieviem, kuri bija izlauzušies līdz Jelgavai, viņš tika pasludināts par bezvēsts pazudušu. Es savukārt nolēmu, ka uz Austrumu fronti, tas ir, uz Volhovas purviem diez vai vērts doties.
 
<< Sākums < Atgriezties 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Turpināt > Beigas >>

Rezultāti 51 - 60 no 135
Jaunākais
Intervijas
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
Varonīgums – ceļamaize latviešiem
9.Saeimas vēlēšanas