Intervijas
|
16.01.2008. |
Aivars Garda: Vērtējot pēc acīmredzamajiem notikumiem, kā Abrenes atdošana, nodevīgā līguma parakstīšana ar Krieviju, viss liecina, ka esam zaudējuši. Tomēr, ja palūkojamies garīgajā sfērā, nacionāli noskaņoto cilvēku domas nav mainījušās, viņi tikpat nesatricināmi uzskata, ka Latvijas-Krievijas robežlīguma parakstīšana ir nodevība, un tas nozīmē, ka garā esam uzvarējuši. Kā to mācījis arī Kristus, mēs neesam atkāpušies no patiesības un taisnības. Tāpēc agri vai vēlu taisnīgums tiks atjaunots. Šobrīd šis zaudējums ir uztverams kā īslaicīgs. Protams, tas noticis tādēļ, ka tautai vajadzēja ar savu fizisko klātbūtni atbalstīt protestus pret līguma parakstīšanu, bet tā to nedarīja. |
|
|
17.12.2007. |
|
Dmitrijs Nikolajevs: Pastāv vēl viena problēma. Šodien nacionāla valsts ir apdraudēta ar vēl kādu ieroci, un tā ir nauda – investīcijas, lielās korporācijas... Kaut vai tagad – paskatieties, kas notiek, – ielu akcijas. Grūti pateikt, cik tur ir tās sorosiešu investīcijas, droši vien viņi ir aktīvi līdzdalībnieki, bet te nu jāatzīst, ka šis starptautiskais kapitāls šajā gadījumā ir gudrāks nekā mūsu valdība. Viņi paceļ tādus jautājumus, kas mūsu cilvēkus uzrunā, kā rezultātā uz ielām iziet tūkstošiem cilvēku. Iespējams, ne puse no viņiem pat līdz galam nesaprot, tieši pret ko protestē, kā protestē. |
|
|
17.12.2007. |
|
Aivars Garda: Satversmes tiesa pierādīja, ka arī uz tās tiesnešiem tagad var krist un arī kritīs ēna par negodīgumu, negodprātību. Viņi it kā apgalvoja, ka esot meklējuši dažādus vēstures faktus utt., bet būtībā viņi meklēja iespēju, kā atdot Abreni Krievijai. Meklēja un arī atrada attaisnojumu, ka Abrene kaut kad, it kā vēlāk esot tikusi pievienota Latgalei. Tiesneši izlikās, ka viņi nezinātu, ka, ja arī Abrene tika vēlāk pievienota Latvijai, tad kādreiz tieši Krievija to bija mums atņēmusi. |
|
|
21.11.2007. |
|
Aivars Prūsis: Anglijā valsts iestādes ievāca visas ziņas par mani un arī raksturojumus, tā rezultātā man tika dots ne tikai patvērums un valsts darbs, bet atļauts arī turpināt mācības. Es šeit esmu saņēmis izglītības diplomu kriminoloģijā un divus diplomus informācijas tehnoloģijā. Kā arī apguvu angļu valodu augstākajā līmenī, kaut, atbraucot uz Angliju, es angliski nemācēju ne vārda. Esmu pabeidzis arī Londonas institūtu un ieguvis vēl citus apmācību diplomus dažādās savas jomas specialitātēs. Angļi to novērtēja ļoti augstu. Viņi atzina arī manu godīgumu un uzticamību, manas spējas, ko biju jau parādījis Latvijā. |
|
|
21.11.2007. |
|
Valts Loža: Armijā nokļuvu brīvprātīgi. Mēs bijām trīs brāļi – es vidējais. Dzīvojām Mežaparkā pie onkuļa. Mācījos Rīgas 1. ģimnāzijā, kur patriotiskā audzināšana bija augstā līmenī. 1943.gadā tika nodibināts leģions. Sapratu, ka no dienesta izvairīties nevarēs, tāpēc labāk jau laikus izlemt, kur iekārtoties. Vecākais brālis jau 1943.gada ziemā brīvprātīgi aizgāja latviešu leģionā. 1944.gada jūlijā pēc cīņām ar krieviem, kuri bija izlauzušies līdz Jelgavai, viņš tika pasludināts par bezvēsts pazudušu. Es savukārt nolēmu, ka uz Austrumu fronti, tas ir, uz Volhovas purviem diez vai vērts doties. |
|
|
15.11.2007. |
|
Aivars Prūsis: Jau 1995.gadā jutu, ka kaut kas notiek ap mani, kam ir tiešs sakars ar mani. Tobrīd biju uzsācis nopietnas cīņas ar noziedzības pasauli, jo notika ļoti plaša tirdzniecība, kontrabanda ar nelegālo, zemas kvalitātes alkoholu. Tas nesa milzīgu peļņu cilvēkiem, kuri ieņēma augstus amatus: deputātiem, policijas vadībai, sevišķi jau kriminālpolicijas vadībai u.c., kas bija ļoti cieši saistīta ar noziedzīgo pasauli. To, ko nevarēja izdarīt valsts policija, tur palīdzēja bandīti; bet tur, kur bandīti netika galā ar savām funkcijām, piepalīdzēja Valsts policija. Viņi viens otru papildināja. Tur notika milzīgi biznesi un grozījās lielas naudas. |
|
| | << Sākums < Atgriezties 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Turpināt > Beigas >>
| | Rezultāti 51 - 60 no 134 | |