Intervijas
|
17.12.2009. |
|
Saruna ar Gintu Gaiķēnu – cilvēku, kurš 10 dienas badojās, dzīvodams teltī Ministru kabineta priekšā
DDD: Tuvojas sals. Vai nenosalsit?
Gints Gaiķēns: Gan jau izturēsim! Esmu norūdījies. Šodien, 10.decembrī, aprit vienpadsmitā diena, desmit no tām esmu badojies, tagad atkopjos un pamazām sāku uzņemt pārtiku. Taču es šeit palikšu, jo šis ir mans protests pret valsts varas veikto genocīdu pret latviešiem. Manas iespējas ir vai nu aizbraukt uz ārzemēm, vai arī šeit, Latvijā, palikt par “lopu”, jo par 40 latiem mēnesī cilvēks nevar izdzīvot. Ārzemēs taču arī mani neviens negaida, turklāt kāpēc gan man būtu jāpamet sava dzimtene valdības rīcības dēļ?! Lūk, tāpēc es šeit protestēju. |
|
|
03.12.2009. |
|
Saruna ar LNF biedru Ausmu Muzikanti un tēlnieku Raimondu Muzikantu
Brīvības cīnītājiem nav miera
DDD: Šogad, 11.novembrī aprit 90 gadi kopš latviešu leģendārās uzvaras cīņā pret ievērojamu pārspēku – Bermonta armiju. Jūsuprāt, vai latviešu vīri, kas cīnījās un krita Brīvības cīņās, to darīja par šādu Latviju, kāda tā ir šodien?
Raimonds Muzikants: Protams, ka nē! Starp citu, viņi cīnījās ne vien pret ārējiem ienaidniekiem, kas apdraudēja tikko nodibināto valsti, bet arī pret nodevējiem no iekšienes. Gluži līdzīgi kā tas ir pašreiz. Arī šodien Latviju apdraud nevien ārējie, bet arī iekšējie ienaidnieki. Latviešu vīri Brīvības cīņās karoja par īsteni brīvu latviešu valsti, un pašreizējā Latvija nav tā, par kuru viņi lēja savas asinis. Brīvības cīņās piedalījās arī mans tēvs, tāpēc es ļoti labi zinu, kādi bija šo cīnītāju ideāli. |
|
|
03.12.2009. |
|
“DDD” redakcijā vērsās avīzes lasītājs Aigars Retējums ar satraucošām ziņām par to, ka pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgus Latvijā atdzimst tieši uz Krievijas pilsoņu intereses rēķina. Būtībā tā ir okupācijas nostiprināšana.
Jau agrāk no valdošo nodevīgo politiķu puses esam dzirdējuši stāstus, ka tas neesot nekas īpašs, ja Latvijas zeme tiek izpārdota ārzemniekiem, jo galvenais, lai kāds to sakopj un izmanto – tā teikt, tajā investē… Uz iebildumiem, ka šādi mēs, latvieši, zaudējam savas nacionālās bagātības, tiek atbildēts, ka nav jau tik traki – ārzemnieks taču mūsu skaisto zemi sev līdzi nevar paņemt, tā paliek šeit, Latvijā. Aigars Retējums pastāstīja, ka ievērojis vēl kādu diezgan negaidītu tendenci, kas vēsta par ļoti nopietnām nacionālām problēmām nākotnē, proti, Krievijas krievi ir ieinteresējušies un aktīvi izpērk dzīvokļus Rīgā un Jūrmalā.
Aicinām lasītājus iedziļināties šajā latviešu tautu un valsti graujošajā problēmā, par kuru Aigars Retējums ir pastāstījis savā sniegtajā intervijā, un aktīvi vērsties pie dažādām valsts institūcijām, tostarp Saeimas deputātiem, ar stingru prasību par tādu likuma normu steidzamu pieņemšanu, kas aizliegtu nekustamā īpašuma pārdošanu ārzemniekiem. Šis nokontrolētais process ir nekavējoši jāaptur, ja mēs, latvieši, nevēlamies piedzīvot līdzīgas problēmas kā Palestīnā un Izraēlā. |
|
|
03.12.2009. |
|
Saruna ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku Andreju Grišinu
2004.gada 12.marta terora izmeklēšana
DDD: Pagājuši vairāk nekā pieci gadi kopš Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja Aivara Gardas slepkavības mēģinājuma jeb terorakta 2004.gada 12.martā. Kaut arī toreizējais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons publiski paziņoja, ka nozieguma atklāšanā tikšot izmantoti policijas labākie spēki, teroristi vēl joprojām nav atrasti un stājušies tiesas priekšā. Ko policija ir sasniegusi šī nozieguma izmeklēšanā?
Andrejs Grišins: No juridiskās izpratnes policijā šis uzbrukums tika kvalificēts nedaudz savādāk, taču jums ir tiesības to dēvēt arī par teroraktu. |
|
|
03.12.2009. |
Saruna ar ekonomistu Jāni Ošleju
No diviem ļaunumiem jāizvēlas mazākais
Jānis Ošlejs: Ir divi ceļi, kā izkļūt no tekošā konta deficīta krīzes, kādā šobrīd ir arī Latvija. Tekošā konta deficīta krīze izceļas, ja valsts uz ārvalstīm izmaksā daudz vairāk naudas nekā no tām saņem. Citiem vārdiem sakot, tiek importēts vairāk preču nekā eksportēts. Pārlieku daudz naudas iepirkumiem ārvalstīs radās no kredītiem Latvijā, bet, ja kādā brīdī pārtrauc kreditēt, tad sāk pietrūkt naudas. Neviens vairs nespēja norēķināties ar preču pārdevējiem un kreditoriem ārvalstīs, un sākās krīze.
Pasaulē šādas krīzes bijušas ļoti daudzas, tik daudzas, ka to risināšanai tika nodibināta speciāla organizācija – Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Fonds visas krīzes risina, izmantojot vienu, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados izstrādātu, tā saukto, Polaka modeli. |
|
|
03.11.2009. |
|
Laikrakstā “DDD” Nr.22(200) publicējām rakstu “5.novembrī tiek tiesāts antilatvietis Artūrs Rimša”, kurš interneta portālā www.draugiem.lv ir izteicis klaji antilatviskus apvainojumus visai latviešu tautai, kā arī vērsies personīgi pret Līgu Muzikanti un Lieni Apini.
Jautājām lasītājiem, kā vērtēt šādu antilatvisku izlēcienu un kādu sodu antilatvietis par to ir pelnījis? |
|
| | << Sākums < Atgriezties 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Turpināt > Beigas >>
| | Rezultāti 31 - 40 no 161 | |