Saruna ar LNF biedru Ausmu Muzikanti un tēlnieku Raimondu Muzikantu

Brīvības cīnītājiem nav miera

DDD: Šogad, 11.novembrī aprit 90 gadi kopš latviešu leģendārās uzvaras cīņā pret ievērojamu pārspēku – Bermonta armiju. Jūsuprāt, vai latviešu vīri, kas cīnījās un krita Brīvības cīņās, to darīja par šādu Latviju, kāda tā ir šodien?

“DDD” redakcijā vērsās avīzes lasītājs Aigars Retējums ar satraucošām ziņām par to, ka pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgus Latvijā atdzimst tieši uz Krievijas pilsoņu intereses rēķina. Būtībā tā ir okupācijas nostiprināšana.

Jau agrāk no valdošo nodevīgo politiķu puses esam dzirdējuši stāstus, ka tas neesot nekas īpašs, ja Latvijas zeme tiek izpārdota ārzemniekiem, jo galvenais, lai kāds to sakopj un izmanto – tā teikt, tajā investē… Uz iebildumiem, ka šādi mēs, latvieši, zaudējam savas nacionālās bagātības, tiek atbildēts, ka nav jau tik traki – ārzemnieks taču mūsu skaisto zemi sev līdzi nevar paņemt, tā paliek šeit, Latvijā. Aigars Retējums pastāstīja, ka ievērojis vēl kādu diezgan negaidītu tendenci, kas vēsta par ļoti nopietnām nacionālām problēmām nākotnē, proti, Krievijas krievi ir ieinteresējušies un aktīvi izpērk dzīvokļus Rīgā un Jūrmalā.

Aicinām lasītājus iedziļināties šajā latviešu tautu un valsti graujošajā problēmā, par kuru Aigars Retējums ir pastāstījis savā sniegtajā intervijā, un aktīvi vērsties pie dažādām valsts institūcijām, tostarp Saeimas deputātiem, ar stingru prasību par tādu likuma normu steidzamu pieņemšanu, kas aizliegtu nekustamā īpašuma pārdošanu ārzemniekiem. Šis nokontrolētais process ir nekavējoši jāaptur, ja mēs, latvieši, nevēlamies piedzīvot līdzīgas problēmas kā Palestīnā un Izraēlā.

Saruna ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku Andreju Grišinu

2004.gada 12.marta terora izmeklēšana

DDD: Pagājuši vairāk nekā pieci gadi kopš Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja Aivara Gardas slepkavības mēģinājuma jeb terorakta 2004.gada 12.martā. Kaut arī toreizējais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons publiski paziņoja, ka nozieguma atklāšanā tikšot izmantoti policijas labākie spēki, teroristi vēl joprojām nav atrasti un stājušies tiesas priekšā. Ko policija ir sasniegusi šī nozieguma izmeklēšanā?

Andrejs Grišins: No juridiskās izpratnes policijā šis uzbrukums tika kvalificēts nedaudz savādāk, taču jums ir tiesības to dēvēt arī par teroraktu.

Saruna ar ekonomistu Jāni Ošleju

No diviem ļaunumiem jāizvēlas mazākais

Jānis Ošlejs: Ir divi ceļi, kā izkļūt no tekošā konta deficīta krīzes, kādā šobrīd ir arī Latvija. Tekošā konta deficīta krīze izceļas, ja valsts uz ārvalstīm izmaksā daudz vairāk naudas nekā no tām saņem. Citiem vārdiem sakot, tiek importēts vairāk preču nekā eksportēts. Pārlieku daudz naudas iepirkumiem ārvalstīs radās no kredītiem Latvijā, bet, ja kādā brīdī pārtrauc kreditēt, tad sāk pietrūkt naudas. Neviens vairs nespēja norēķināties ar preču pārdevējiem un kreditoriem ārvalstīs, un sākās krīze.

Pasaulē šādas krīzes bijušas ļoti daudzas, tik daudzas, ka to risināšanai tika nodibināta speciāla organizācija – Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Fonds visas krīzes risina, izmantojot vienu, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados izstrādātu, tā saukto, Polaka modeli.

Laikrakstā “DDD” Nr.22(200) publicējām rakstu “5.novembrī tiek tiesāts antilatvietis Artūrs Rimša”, kurš interneta portālā www.draugiem.lv ir izteicis klaji antilatviskus apvainojumus visai latviešu tautai, kā arī vērsies personīgi pret Līgu Muzikanti un Lieni Apini.

Jautājām lasītājiem, kā vērtēt šādu antilatvisku izlēcienu un kādu sodu antilatvietis par to ir pelnījis?